Tirdzniecības vietās atstātajām mantām pakaļ atnāk tikai 30% gadījumos
Added: 29.03.2014.
Tirdzniecības vietās atstātajām mantām pakaļ atnāk tikai 30% gadījumos
Vidēji tikai katrs ceturtais cilvēks, kurš tirdzniecības vietā atstājis savas personīgās mantas, vēlāk tām atnāk pakaļ. Visbiežāk tiek aizmirstas konkrētās sezonas lietas, piemēram, cimdi, cepures, šalles, lietussargi, saulesbrilles, kā arī e- taloni, radio austiņas, dokumentu mapes, maki, mobilie telefoni, automašīnas atslēgas un somas, liecina drošības kompānijas GRIFS AG apkopotā informācija. Visizklaidīgākie veikalu apmeklētāji ir brīvdienās un darbdienu vakaros.
Drošības kompānijas GRIFS AG darbinieku novērojumi liecina, ka visbiežāk uz informācijas centru atstātās mantas nogādā apsardzes darbinieki, vai lielveikalu apmeklētāji. “Lielākoties pie īpašniekiem atgriežas personalizētās lietas – mobilie telefoni, maksājuma kartes un automašīnu atslēgas. Savukārt dažādiem aksesuāriem, iepirkuma maisiņiem un tamlīdzīgiem atradumiem, pārsvarā tā arī nevar noteikt īpašnieku” zina stāstīt drošības kompānijas GRIFS AG korporatīvo klientu apsardzes vadītājs Uģis Začs.
GRIFS AG korporatīvo klientu apsardzes vadītājs gan mudina cilvēkus nekautrēties un aizmirstajām mantām nākt uz tirdzniecības vietām pakaļ, jo nepersonalizētajām lietām īpašnieku atrast ir praktiski neiespējami. “Ja ir redzams īpašnieka vārds, meklējam drošākos veidus, kā pazaudēto lietu cilvēkam atgriezt, piemēram, ja informācijas centrā vai pie apsardzes nonāk veikalā atstāta maksājumu karte, mēs par to ziņojam bankai; ja atstāta automašīnas tehniskā pase, ziņojam Ceļu satiksmes drošības direkcijai; savukārt atrastās pases nogādājam policijā. Salīdzinoši vienkārši atrast īpašnieku ir arī tad, ja veikalā palicis mobilais telefons. Tad zvanām mammām, tētiem vai citiem radiniekiem, kas saglabāti pie kontaktiem“ skaidro U. Začs.
Apsardzes uzņēmuma darbinieku novērojumi liecina, ka tie cilvēki, kuri pazudušajām mantām atnāk pakaļ, to dara vai nu tajā pašā vai nākamajā dienā, bet cerības, ka par savām lietām tie atcerēsies pēc divām vai trim nedēļām, ir daudz niecīgākas.
Tāpat ir situācijas, kad tirdzniecības vietās apsardzes darbiniekiem nākas parūpēties ne tikai par to, lai pazaudētās lietas atrastu īpašnieku, bet arī vecāki savus bērnus un otrādāk. “Mūsu novērojumi liecina, ka situācijā, ja mazais tirdzniecības vietā ir pazaudējis mammu vai tēti, viņš visbiežāk skaļi raud, tāpēc apsardzes darbinieks vispirms bērnu nomierina, sakot, ka viss būs labi, un tad pajautā, kā sauc vecākus, lai viņu vārdus var nosaukt skaļrunī. Ja ir pazudis bērns, tad paziņojam ne tikai to, kā viņu sauc, bet arī aprakstu, lai citi veikala apmeklētāji, kuri bērnu pamana, to atved uz informācijas centru vai pie apsardzes, “ norāda U. Začs.
Papildu informācija:
Inese Artemjeva GRIFS AG iekšējās un ārējās komunikācijas speciāliste inese.artemjeva@grifsag.lv, 26364282, 67813710.
Drošības kompānijas GRIFS AG darbinieku novērojumi liecina, ka visbiežāk uz informācijas centru atstātās mantas nogādā apsardzes darbinieki, vai lielveikalu apmeklētāji. “Lielākoties pie īpašniekiem atgriežas personalizētās lietas – mobilie telefoni, maksājuma kartes un automašīnu atslēgas. Savukārt dažādiem aksesuāriem, iepirkuma maisiņiem un tamlīdzīgiem atradumiem, pārsvarā tā arī nevar noteikt īpašnieku” zina stāstīt drošības kompānijas GRIFS AG korporatīvo klientu apsardzes vadītājs Uģis Začs.
GRIFS AG korporatīvo klientu apsardzes vadītājs gan mudina cilvēkus nekautrēties un aizmirstajām mantām nākt uz tirdzniecības vietām pakaļ, jo nepersonalizētajām lietām īpašnieku atrast ir praktiski neiespējami. “Ja ir redzams īpašnieka vārds, meklējam drošākos veidus, kā pazaudēto lietu cilvēkam atgriezt, piemēram, ja informācijas centrā vai pie apsardzes nonāk veikalā atstāta maksājumu karte, mēs par to ziņojam bankai; ja atstāta automašīnas tehniskā pase, ziņojam Ceļu satiksmes drošības direkcijai; savukārt atrastās pases nogādājam policijā. Salīdzinoši vienkārši atrast īpašnieku ir arī tad, ja veikalā palicis mobilais telefons. Tad zvanām mammām, tētiem vai citiem radiniekiem, kas saglabāti pie kontaktiem“ skaidro U. Začs.
Apsardzes uzņēmuma darbinieku novērojumi liecina, ka tie cilvēki, kuri pazudušajām mantām atnāk pakaļ, to dara vai nu tajā pašā vai nākamajā dienā, bet cerības, ka par savām lietām tie atcerēsies pēc divām vai trim nedēļām, ir daudz niecīgākas.
Tāpat ir situācijas, kad tirdzniecības vietās apsardzes darbiniekiem nākas parūpēties ne tikai par to, lai pazaudētās lietas atrastu īpašnieku, bet arī vecāki savus bērnus un otrādāk. “Mūsu novērojumi liecina, ka situācijā, ja mazais tirdzniecības vietā ir pazaudējis mammu vai tēti, viņš visbiežāk skaļi raud, tāpēc apsardzes darbinieks vispirms bērnu nomierina, sakot, ka viss būs labi, un tad pajautā, kā sauc vecākus, lai viņu vārdus var nosaukt skaļrunī. Ja ir pazudis bērns, tad paziņojam ne tikai to, kā viņu sauc, bet arī aprakstu, lai citi veikala apmeklētāji, kuri bērnu pamana, to atved uz informācijas centru vai pie apsardzes, “ norāda U. Začs.
Papildu informācija:
Inese Artemjeva GRIFS AG iekšējās un ārējās komunikācijas speciāliste inese.artemjeva@grifsag.lv, 26364282, 67813710.
News:
- Ugunsdzēšamais aparāts katrā dzīvoklī
- Apsardzes pakalpojumu licenču veidi
- Jaunās ugunsdrošības noteikumu prasības ventilācijas kanāliem daudzdzīvokļu mājās
- Licencētie apsardzes komersanti
- Reģistrētie būvkomersanti
- Jaunās ugunsdrošības prasības
- Sertificētie ugunsdzēsības aparātu apkopes punkti
- Izmaiņas apsardzes sertifikātu saņemšanas kārtībā
- 2017. gadā paredzamas izmaiņas apsardzes tirgū un apsardzes darbībā
- Viedoklis
- Apsardzes reakcijas laiks: mīti un patiesība
- Brīvdienās drošībai jāpievērš īpaša uzmanība
- Iespēja izvēlēties apsardzes pakalpojumu
- Droša atpūta publiskos pasākumos
- Drošības akadēmija
- Bērnu drošība skolēnu brīvlaikā
- Tirdzniecības vietās atstātajām mantām pakaļ atnāk tikai 30% gadījumos
- Pret legālo narkotiku tirdzniecību
- Apdrošināšana apsardzes darbībā
- Svētku laikā uzdarbosies zagļi
- Preču aizisardzības sistēmu (drošības vārtu) tehnisko rādītāju salīdzinājums
- Aptauja: tikai 8% iedzīvotāju svarīgi, lai apsardzes kompānija maksā nodokļus
- Tehniskā apsardze – drošība saimniekam un problēma zaglim
- Videonovērošanas pakalpojuma piedāvājums jānovērtē kritiski
- Eksperts: video monitoringu maldīgi uzskata par efektīvāko drošības risinājumu
- Video novērošana, teorija, mīti un nākotnes attīstība
- Tehniskās apsardzes pakalpojuma kvalitāte
- Kā justies droši apmeklējot izklaides un masu pasākumus
- Cik droša ir mūsu galvaspilsēta
- Darbību uzsāk jauna drošības nozares kompāniju asociācija
- Likumdošana
- Vai Tava garāža ir droša - jauna aptauja
- Uzticamākais sargs Tavam mājoklim - jauna aptauja
- Fiziskās apsardzes pakalpojuma tirgus cenu veidošanās principi
- Kā izvēlēties piemērotāko apsardzes kompāniju
- Preču aizsardzības sistēmas